Nesien šlipsi, bet uzroti piedurknes

Vismuļķīgākās grāmatas, manuprāt, ir tās “zelta domu graudi no autora x darba y”. Par Paul Arden grāmatu “Lai ko tu domā, domā citādi”, kuru gāmatu plauktā atkal pamanīju šodien,  es sākumā domāju līdzīgi – kārtējie gudrie padomiņi. Jā, skatīju vīru pēc cepures! Lai arī šis tas grāmatā ir pārāk salds, rozā un pozitīvs, tur ir arī tādas interesantas ačgārnības, par kurām iepriekš nebiju iedomājusies.

“Šis ir stāsts par profesoru, kurš peldējās Červelas upē Oksfordā. Šajā peldvietā, ko dēvēja par “Garīdznieka izpriecu”, bija ierasts peldēties kailiem. Reiz, kad viņš nāca krastā, laivā garām brauca pēdējā kursa studentes, tāpēc profesors paķēra dvieli un aptina to sev ap galvu.”

“Labi pazīstama Ņujorkas investīciju kompānija Salomon Brothers ar potenciālajiem klientiem tikās nevis reizi mēnesī vai reizi dienā, bet trīs reizes dienā. Tas nav prātīgi. Tomēr nostrādā. Vairums cilvēku ir diezgan prātīgi, un tāpēc viņiem klājas tikai diezgan labi.”

“Veci golfa spēlētāji neuzvar (tā nav neapstrīdama patiesība, bet vispārpieņemts uzskats). Kāpēc? Vecāks spēlētājs var aizsist bumbiņu tikpat tālu kā jaunais. Viņš tikpat labi trāpa un ripina. Turklāt viņš droši vien labāk spēj noteikt bumbiņas lidojuma trajektoriju. Tad kāpēc viņš izmanto papildu sitienu, kas viņam neļauj uzvarēt? Pieredze. Viņš zina, kas notiek, ja noiet greizi, un tas liek būt piesardzīgam. Jaunais spēlētājs vai nu mazāk zina, vai arī nav tik piesardzīgs. Tā ir viņa priekšrocība. Un tā ir ar visiem. Zināšanas liek spēlēt droši. Galvenais ir saglabāt bērnišķīgumu.”

“Kāds jauns cilvēks strādāja reklāmas aģentūrā par kurjeru. Reiz viņš paziņoja aģentūras vadītājam: “Es aizeju. Būšu bundzinieks!” Vadītājs teica: “Nezināju, ka tu spēlē bungas.” “Vēl ne, bet spēlēšu,” viņš atbildēja. Pēc dažiem gadiem šis jaunais cilvēks spēlēja gripā Cream kopā ar Ēriku Kleptonu un Džeku Brūsu. Jauno cilvēku sauca Džindžers Beikers. Viņš kļuva par to, par ko vēlējās būt, pirms uzzināja, ka to spēj. Viņam bija mērķis.”

“Kas ir laba ideja? Laba ir tā, kas izdodas. Ja neizdodas, tātad tā nav laba. Kad klients pajautāja, cik varētu maksāt atļauja nofotografēt Eifeļa torni reklāmas vajadzībām, Parīzes pilsētu pārstāvošie birokrāti atbildēja, ka jāmaksā desmit tūkstoši mārciņu. Klientam šī vairs nešķita laba ideja. Viņš no tās atteicās. Savukārt es to gribēju izmantot šajā grāmatā, taču desmit tūkstoši mārciņu arī man nešķita laba ideja. Tāpēc es neprasīju. (Un blakus lappusē grāmatā ir skaista Eifeļa bilde;)”

“Ja esi radoša persona, uzsākot karjeru, centies nedomāt par filmām, plašsaziņas līdzekļiem un tamlīdzīgi. Domā par naudu. Tas ir godīgi.”

“Ierašanās universitātē parasti nozīmē: “Tā kā es nezinu, ko iesākt ar savu dzīvi, iestāšos universitātē.” Starp skolas beigšanu un iestāšanos augstskolā izlaists gads to tikai apstiprina. Tā ir laika novilcināšanas taktika. Dažiem laimīgajiem jau agrā jaunībā izdodas noskaidrot, ko viņi vēlas darīt. Taču vairumam ir ļoti grūti izvēlēties mērķi, kas vispilnīgāk attaisnos tajā ieguldītos līdzekļus. Man šo cilvēku ir žēl. Viņiem nav viegli. Tomēr ierašānās universitātē nav risinājums. Turpretī darba gaitu uzsākšana gan ir. Sākdams strādāt astoņpadsmit gadu vecumā, tu par pieciem gadiem apsteidz tos, kuru darba dzīve sākas divdesmit trijos gados. Divdesmit triju gadu vecumā ar visu savu augstāko izglītību tu tomēr būsi jaunākais darbinieks. Ja nepareizus lēmmus saistībā ar profesijas izvēli pieņem agrā jaunībā, vēl vari mainīt uzņemto kursu, savukārt divdesmit astoņu gadu vecumā jau būs mazliet par vēlu aptvert, ka strādā nepareizo darbu. Tāpēc nestājies universitātē, ja vien studiju objekts nav tavs aicinājums. Labāk sāc strādāt un mācies dzīves skolā.”

“Vislabāko padomu, kāds jebkad ir dots, izteica Harper’s Bazaar mākslinieciskais vadītājs Aleksejs Brodovičs tolaik vēl pavisam jaunajam Ričardam Avedonam, kuram bija lemts kļūt par vienu no pasaules izcilākajiem fotogrāfiem. Padoms bija vienkāršs: “Pārsteidz mani!” Paturi prātā šos vārdus, un viss, ko tu darīsi, būs radošs.”*

*Arden P. Lai ko tu domā, domā citādi. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2010, 18., 42., 44., 62., 88., 101., 110 – 111., 130.